Gaidot trešo basketbola sezonu biedrība “Sporta klubs Liepājas basketbols” vakar iepazīstināja ar padarīto, izmaiņām un uzlabojumiem kā arī ar sportiskajiem mērķiem gaidāmajai 2020./21.gada sezonai.
Lai sniegtu pietiekami plašu ieskatu biedrības “Sporta klubs Liepājas basketbols” vasaras padarītajos darbos, vīriešu komandas krasajām izmaiņam un visu komandu gatavību sezonai, preses konferencē piedalījās Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, biedrības prezidents Āris Ozoliņš, valdes priekšsēdētājs Anrijs Ozoliņš, vīriešu komandas BK “Liepāja” galvenais treneris Artūrs Visockis – Rubenis, sieviešu komandas SBK “Liepāja/LSSS” galvenais treneris Kaspars Mājenieks, junioru komandas BK “Liepāja/LSSS” galvenais treneris Krists Pīternieks, Liepājas Sporta Spēļu skolas direktors Guntars Kikučs un biedrības direktors / valdes loceklis Normunds Atvars.
Par Liepājas pilsētas sadarbību ar biedrību “Sporta klubs Liepājas basketbols” pilsētas mērs Jānis Vilnītis minēja, Liepājas pilsēta ir stabils un drošs biedrības sadarbības partneris ar kuru var rēķināties ilgtermiņā. Kā arī to, ka ir patiess prieks, ka prasmīgajam sieviešu komandas galvenajam trenerim Kasparam Mājeniekam, ar kuru ir panākta vienošanās par sadarbību uz vairākām sezonām, ir pievienojies augstas klases basketbola speciālists Artūrs Visockis – Rubenis, kurš biedrības redzeslokā bija arī pirms iepriekšējām sezonām. Līdz šim ir bijis gandarījums par sieviešu komandas sasniegumiem, kas katru pavasari ir sarūpējušas medaļas, pie tam, spēlējot pārsvarā ar Liepājas Sporta Spēļu Skolas spēlētājām. Šobrīd skatoties uz vīriešu komandu, kurai ir perfekts treneris un pulcēti daudzi jaunie basketbola talanti, ar cerībām uz nākotni, lai Liepāja kļūtu par “basketbola talantu kalvi”. Sagaidām, ka nāks skatītāji skatīties spēles, kurās šovs ir bijis līdz šim, kam ceram pievienot klāt arī skaistu basketbolu ar cīņu visas spēles garumā.
Biedrības prezidents Āris Ozoliņš pateicās pilsētas vadībai par stabilu atbalstu basketbolam un apliecināja, ka Liepāja ir sporta pilsēta kā arī basketbola pilsēta un apstiprināja, ka komandu veidošanas pamatprincipi sakrita ar pilsētas redzējumu, ka biedrības komandām ir jāattīsta ne tikai vietējie jaunie basketbolisti, bet arī komandām ir jābūt ar izaugsmi, par vietu, kurā par profesionāliem spēlētājiem kļūst ikviens jaunais Latvijas basketbolists. Klubam ir laba sadarbība ar Liepājas Sporta Spēļu Skolu un kopīgi ir veidotas trīs komandas, gan vīriešu, gan sieviešu, gan junioru.
Liepājas Sporta Spēļu Skolas direktors Guntars Kikučs atzīmēja, ka savstarpējā komandas “ķīmija” sadarbībā ar Biedrību “Sporta klubs Liepājas basketbols” ir arvien ciešāka, kā arī to, ka Artūrs Visockis – Rubenis sniegs palīdzību un konsultēs sporta skolas trenerus, palīdzot augt arī sporta skolas treneriem, kas ir ļoti būtiski.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Anrijs Ozoliņš pateicās visiem treneriem, ka ir noticējuši biedrības redzējumam par attīstību un virzienu, kurā jādodas, veicinot jauno spēlētāju audzināšanu un novēlēja izdevušos sezonu.
BK “Liepāja” galvenais treneris Artūrs Visockis – Rubenis ironizēja, ka viņš nav ne Māte Terēze, ne Martins Luters Kings vai kāds cits brīnumdaris, kas ar burvju nūjiņas mājienu var veikt ļoti radikālus uzlabojumus un uzburt panākumus. Bet svarīgi ir tas, ka Liepājas pilsētas un biedrības redzējums un vīzija sakrita ar trenera domām par to, kā ir jāveido komanda, kurā viņš pats jūtās ērti. Liepājā ir fantastiska sporta infrastruktūra, un arī lieliski cilvēki, ar kuriem ir izveidojusies laba sapratne, sadarbība gan Kluba vadībā, gan ar kolēģiem un visi ir uz “vienas lapas”. Bet, protams, mūsu patieso spēku parādīs grūtie brīži. Runājot par padarīto, Artūrs atzinīgi novērtēja ar Normundu Atvaru kopīgi padarīto darbu komplektējot komandas sastāvu, ka arī Kluba vadība ir nākusi pretī dažādās idejām. Vērtējot sastāvu, jāteic, ka pat komandas pieredzējušie spēlētāji ir salīdzinoši jauni, kuri vēl var augt un attīstīties, un mūsu jaunie spēlētāji ir ļoti interesanti. Kā jau reiz Artūrs ir teicis, ja sezonas beigās komanda būs cīņā par godalgām un reizē būsim attīstījuši spēlētājus, kuriem būs izdevusies veiksmīga sezona, tad gandarījums būs liels, bet, vēl lielāks, ja šīs medaļas būsim ieguvuši. Ir vēl tāls ejams ceļš, bet šobrīd galvenokārt, koncentrējamies uz gaidāmo sezonas pirmo spēli 3.oktobrī pret BK “Ventspili”. Un vēl, atsaucoties uz Jāņa Vilnīša teikto, ka arī šajā uzstādījumā domas sakrīt, ka spēlēs vienmēr ir jādemonstrē cīņa, neatkarīgi no tā, kāds ir pretinieks.
SBK “Liepāja/LSSS” galvenais treneris Kaspars Mājenieks ir ļoti priecīgs par to, ka sāk attīstīties tas, par ko sen ir bijis runāts, ar labu basketbola speciālistu iesaistīšanu gan biedrībā, gan sporta skolā, kā Artūra Visocka – Rubeņa tā Normunda Vārpas piesaiste. Kasparam strādājot gan sporta skolā, gan Klubā ir redzamas visas šīs svarīgās lietas. Runājot par meiteņu komandu, sezonas sākums solās būt pasmags, jo tikai pavisam nesen komanda var darboties 5 pret 5, lai arī joprojām “garās” spēlētājas nevar piedalīties treniņos. Komanda ir pārgājusi nākošajā līmenī, jo sastāvā ir piecas studentes, kurām bija piedāvājumi pēc vidusskolas pārcelties uz ārzemēm, taču izdevās vienoties ar trim iepriekšējo sezonu spēlētājām un vēl divām studentēm kā Evu Indriķi un Raivitu Koreņiku. Arī turpmāk komanda centīsies piesaistīt citu pilsētu jaunās spēlētājas, lai palīdzētu viņām apvienot studēšanu ar profesionālo basketbolu. SBK “Liepāja/LSSS” mērķi šogad ir tādi paši kā pagājušajā sezonā, lai arī sezonas starts nebūs viegls, bet komandai ir potenciāls, kas sezonas gaitā jāapliecina.
Junioru komandas BK “Liepāja/LSSS” galvenais treneris Krists Pīternieks, kurš ir arī asistents Artūram Visockim – Rubenim, ir priecīgs, ka tiek turpināts darbs, kas iesākts pagājušajā sezonā, saglabājot sastāvā jaunākos spēlētājus, jo līderi ir nomainījušies un devušies uz augstskolām. Žēl, ka savu meistarību citā komandā turpinās attīstīt bijušais komandas līderis Uvis Vārna. Svarīgi, lai spēlētāji turpina augt un attīstīties un nonākot “lielās komandas” rīcībā, ir gatavi pilnvērtīgi iesaistīties treniņu procesā, un “lielās komandas” treniņi dēļ tā nezaudē kvalitāti. Jācer, ka arvien vairāk jaunieši izvēlēsies Liepāju kā vietu, kur turpināt pilveidoties.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par to, vai sakrīt plāni un skatījums uz uzdevumiem ar Artūru, biedrības prezidents Āris Ozoliņš viennozīmīgi apstiprināja, ka jau pie pirmajām sarunām ar Artūru Visocki – Rubeni sakrita domas un redzējums par komandas veidošanu. Lai arī nevaram teikt, ka komandas komplektācija ir izdevusies par visiem “100”, taču lielākoties, sastāvs ir tāds, kādu to vēlējās redzēt visi gan vadībā, gan no treneru puses. Priekšā ir liels darbs, un daudzi faktori, kas nav zināmi, kā šie spēlētāji pieliks savā attīstībā, bet, viennozīmīgi, mēs visi ar treneriem, vadību un visiem pārējiem esam viena komanda un tā mēs arī turpināsim un cerēsim uz to labāko.
Cīņa par medaļām ir mērķis, bet ja to nebūs, tad neko nemainīsim, jo tas nav mūsu pašmērķis. Svarīgi ir cīnīties katrā spēlē, lai parāda raksturu. Bet redzot vairākas pārbaudes spēles kā, piemēram, pret “VEF”, kur abas komandas spēlēja ar pilnu jaudu, un tie ātrumi bija “kosmiski”, bet “Liepāja” bija spēlē līdz pēdējām minūtēm, ceram, ka šādi mēs izskatīsimies arī sezonas gaitā. Un ir skaidrs, ka mēs ejam pareizajā virzienā, un panākumi neizpaliks.
Savukārt, runājot par Kluba budžetu, tas nav samazinājies, bet skaitļus nesauksim. Līdzīgs kā līdz šim. Bet, pirmām kārtām, jāattiecas kritiski pret iepriekšējās sezonas darbu, mazliet nesaimnieciski bija pagājušās sezonas darījumi. Ieguldot šos līdzekļus pareizāk, nemainot spēlētājus sezonas gaitā vairākas reizes, mēs sasniegsim labus rezultātus.
Biedrības direktors Normunds Atvars atbildot uz jautājumu par komandas nosaukuma maiņu, pavēstīja, ka visu trīs komandu nosaukumi pagaidām paliek tie paši, attiecīgi vīru komanda BK “Liepāja”, sieviešu komanda SBK “Liepāja/LSSS” un junioru BK “Liepāja/LSSS”, bet netiek izslēgts, ka kādas komandas nosaukums var mainīties, jo turpinās sarunas ar sadarbības partneriem.
Artūrs Visockis – Rubenis atbildot uz jautājumu par šīs komandas izveidi, piekrita kolēģiem, ka Liepājai ir jābūt vietai, kur attīstās jaunie spēlētāji, bet vispirms ir jārada vide. Pati pilsēta jau ir forša un jārada sistēma, ka šeit ir labi augt un attīstīties un tad “parādīsies” gan studenti, gan daudzi jaunie spēlētāji, kas paši vēlēsies doties uz Liepāju. Par sastāvu Artūrs apstiprināja, ka komanda patiesībā ir būvēta no nulles, jo tikai Valters Vuciņš ir palicis kā vienīgais no tiem, kas iepriekšējo sezonu pabeidza Liepājā. Pamata principos vēlējāmies iesaistīt liepājniekus, tāpēc ir prieks, ka komandā ir Roberts Krastiņš. Žēl, ka tomēr neizdevās vienoties ar Rodiju Mačohu, kuram ir līgumsaistības ar Spānijas “Fuenlabrada”.
Jautāts, kad pilnīgi jaunai komandai, kas veidota no sākuma būtu iespējams rādīt to spēli, kuru sagaida treneris Visockis – Rubenis, Artūrs atbildēja, ka vēlētos tūlīt, bet pacietība ir visa pamatā. Savā ziņā BK “Liepāja” pirmajā pārbaudes spēlē pret “Pērnavas Ostas” komandu pārspēja visas gaidītās ekspektācijas, demonstrējot nepiekāpību, cīņu un atdevi lielāku kādu uz to brīdi varēja vēlēties (izcīnīta uzvara ar 78:75). Mums ir jauni, bet jau ar pieredzi citos klubos un viņi spēj adaptēties tam, ko treneris prasa. Un ir tādi, kuriem šis viss ir jauns. Tāpēc pacietība un laiks ir visiem nepieciešams. Artūrs arī atzina, ka līdzīgi kā Kaspars cer, ka BK “Liepāja” komanda uz sezonas otro pusi varēs “iegriezt” to spēli, kuru vēlas redzēt un sagaidīt. Tai skaitā gaidāmajā interesantajā jaunajā turnīrā “Latvijas Kauss”, kur katra spēle būs kā “play-off” spēle, kurā svarīgi būs tieši cik psiholoģiski būs gatava komanda šīm cīņām kaut vai pret LBL-2 komandām. Tāpēc cer, ka komanda augs sezonas gaitā.
Atbildot uz mediju jautājumiem par to, vai šī beidzot būs tā reize, kad izdosies nemainīt “kursu” un sasniegt nospraustos mērķus, biedrības prezidents Āris Ozoliņš pārliecinoši atbild, ka pārliecība ir noteikti, jo visiem ir zināms, kāds treneris ir Artūrs Visockis – Rubenis, zināmas ir viņa spējas un darba ētika, lai nešaubītos par izdošanos. Arī meiteņu komanda ir drošās Kaspara Mājenieka rokās, kas jau ir apliecinājis gan ar darbiem, gan ar savu attieksmi pret meitenēm, redzot kā komanda spēlē, ir skaidrs, ka sezona būs izdevusies. Skaidrs, ka (vīriešu) komandu nevar izveidot vienā dienā, un kaut kāds laiks ir vajadzīgs. Bet taisot šo “restartu” esam pieņēmuši pareizu lēmumu un ir 100% pārliecība, ka būs patīkami nākt uz spēlēm un skatīties šo basketbolu.
Savukārt, par komandas ilgtermiņu, cik gadu griezumā var cerēt uz četru, piecu spēlētāju noturēšanu un kodola saglabāšanu, Artūrs saka, ka tam ir jābūt mērķim, ņemot par piemēru savu pieredzi “Ogres” komandas veidošanā, kas tika izveidota četros gados, gadu no gada kāpjot augstāk pa sasnieguma kāpnēm, saglabājot komandas kodolu un pamainot tikai dažus spēlētājus. Agrāk tika apšaubīta iespēja, ka “Ogrē” varētu spēlēt Kaspars Bērziņš, bet realitātē viņš tur ir aizvadījis jau divas sezonas. Tāpēc, arī “Liepājai” var būt mērķis, piesaistot pieredzējušos liepājniekus, komandu padarīt stiprāku.
Šobrīd sasāpējušās tēmas “Covid-19” sakarā, atbildot uz jautājumu par “plānu B”, biedrības direktors Normunds Atvars informē, ka 3.oktobra spēle ir plānota pie izvilktas otrās LOC tribīnes, lai palielinātu iespēju apmeklēt spēli visiem interesentiem, tādējādi nodrošinot arī distancēšanās normu ievērošanu. Uzsverot, ka ir izdevies izveidot pietiekami talantīgu un azartisku komandu tikai no latviešu spēlētājiem, kuru ir nepieciešams redzēt klātienē un atbalstīt pēc iespējams vairāk Liepājas faniem, taču pastāvošo ierobežojumu dēļ, var nākties kādam palikt aiz zāles durvīm. Latvijas Basketbola Savienība (LBS) ir definējusi prasības, kas jāievēro spēļu laikā, un tās arī biedrība ir apņēmusies veikt.
Raksturojot sieviešu komandu, Kaspars Mājenieks uzsver, ka šosezon ir mazāk pieredzējušās spēlētājas kā Rūta Stiprā un Kristīna Petermane – nezūdoša Liepājas vērtība, pievienojusies viena leģionāre Lidija Rivers (Lydia Rivers) un divas jaunas spēlētājas Raivita Koreņika no Saldus, par ko paldies jāteic viņas trenerim Pēterim Višņēvicam un Eva Indriķe no “Kolibri” sporta skolas par kuras sagatavošanu, savukārt, paldies jāteic Mudītei Zanderei un Matīsam Rožlapam, “TTT Juniores” komandā spēlēja Eva. Liepājā paliks trīs studentes Elvija Veršele, Daniela Grigorjeva un Ketija Vihmane, kā arī vērā ņemamas būs liepājnieces Katrīna Trankale un Līna Loceniece, kurām pievienosies gados ļoti jaunās, talantīgās 2004. un 2006.gadā dzimušās liepājnieces. Sastāvs ir vēl vairāk atjaunināts, tāpēc viegli nebūs. Ar daļu no šīm meitenēm Kaspars strādā jau turpat desmit gadus, un tāpēc mērķis ir dot iespēju konkurēt ar labākām spēlētājām, tai skaitā ar Latvijas izlases spēlētājām, ja nepazaudēs koncentrēšanos uz izaugsmi. Šogad daudzām meitenēm būs jāuzņemās jaunajām spēlētājām, jo nebūs komandā Ilze Gotfrīda, Megana Rozenboma un Daļja Donskičīte.
Lūdzot ieskicēt Latvijas – Igaunijas komandu spēku samērus, Artūrs Visockis – Rubenis noteic, ka slikti ir tas, ka ir tikai sešas Latvijas komandas, un, ja būtu jāspēlē četri apļi savā starpā, būtu gaužām garlaicīgi, jo “Liepāja” jau ir turpat vienu apli nospēlējusi pārbaudes spēlēs. Pirmkārt, “Ogre” un “VEF” ir spēcīgas komandas, fiziskas, “Ogrei” saglabājot kodolu ar Kasparu Bērziņu, kas ir izcili augstas klases spēlētājs, un “VEF” ir šogad interesantu sastāvu savācis. Bet spēļu apstākļi var būt savādi, kad izdodas noķert kādu no šīm komandām, kad tām nav tā labākā spēle, bet “Liepājai” ir tā labākā, gribētos, lai pie šādiem apstākļiem “mēs esam cīņā”! Pārējās komandas ir ļoti līdzīgas gan “Ventspils”, gan mēs, gan “Valmiera”, gan “Latvijas Universitāte”, kas pārbaudes spēlēs demonstrē labu sniegumu. Artūrs teic, ka starp šīm komandām no trešās līdz sestajai vietai uzvarētājs var noskaidroties pašās spēles galotnēs. Tanī pat laikā kāda no šīm komandām noteikti “iekodīs” “Ogrei” vai “VEF”. Savukārt, Igaunijas komandas ir ļoti fiziski spēcīgas, labi nokomplektētas, tāpēc, “Liepājai” būtu svarīgi cīnīties par labāko astotnieku (play-off), un tad jau cīņā par iespēju pakāpties augstāk. Ja nenotiks spēles pret Igaunijas komandām, tad, mūsuprāt, būtu labi uzspēlēt arī ar LBL-2 (Nacionālās Līgas) top komandām, kā piemēram “Jelgavu”, kas izskatās ļoti labi un varētu šajā līmenī spēlēt.
Āris Ozoliņš saka paldies visiem atbalstītājiem un sponsoriem, jo bez viņiem šīs komandas nevarētu pastāvēt. Mūsu pamata atbalstītājs ir Liepājas pilsētas dome, kas ir ilgtermiņa un uz kā mēs balstāmies, bet mums ir daudz atbalstītāju, ziedotāju, kurus gan likumdošanas dēļ nevaram reklamēt, bez viņiem mēs nevarētu šo lielo darbu veikt. Lai būtu vairāk atbalstītāju, mums ir labāk jāspēlē, tāpēc vēlos novēlēt visiem veiksmīgu sezonu!
Uz tikšanos Liepājas Olimpiskā centra spēlēs, veiksmi visām komandām un pacietību mūsu atbalstītājiem!